Pa mūžības taku aizgājusi mūsu skolotāja Baiba Klūdziņa

baiba

2019. gada 1. janvāris atnesa skumju vēsti Ventspils Tehnikuma kolektīvam – pa mūžības taku aizgājusi mūsu skolotāja Baiba Klūdziņa (dzimusi Liepiņa).

Baibas dzīves ceļš iesākās 1960. gada 22 februārī, Ventspilī. Uzsāka mācības Ventspils 1. pamatskolā, pēc tam mācījās Ventspils 4. vidusskolā un to absolvēja 1978. gadā. Skolas laikā mīlēja teātra mākslu, piedalījās Pionieru nama dramatiskajā pulciņā, no mācību priekšmetiem vislabāk patika bioloģija, zīmēšana, interesējās par dabu, ļoti patika rokdarbi – šūšana, adīšana. Pēc vidusskolas beigšanas gadu nostrādāja uzņēmumā “Daiļrade”.

Jau skolas laikā Baibai radās interese par profesijām, kas saistītas ar zvejniecību, zivju pārstrādi, un viņa kopā ar citiem skolas biedriem piedalījās tajā laikā ļoti populārajā konkursā “Vai tu mīli jūru?”. Tas droši vien arī bija pamatā nākamās profesijas izvēlei– pārtikas tehnologs zivrūpniecībā, kuru apguva Rīgas Pārtikas rūpniecības un mehānikas tehnikumā, ko pabeidza izcili – ar sarkano diplomu.

Baiba ilgus gadu strādāja zvejnieku kolhozā “Sarkanā bāka“ par vecāko meistari, pēc tam p/s “Bāka-T” par ražošanas vadītāja vietnieci. Vēlāk arī SIA “STEMA international” par ražošanas vadītāju, darba drošības speciālisti. Par darba drošību Baiba ilgus gadus rūpējās arī SIA “ARBO”. Paralēli darba gaitām Baiba paguva iegūt bakalaura un maģistrā grādus Rīgas Tehniskajā universitātē, kā arī absolvēt Latvijas Lauksaimniecības universitāti, iegūstot vecākā darba aizsardzības speciālista kvalifikāciju.

Ventspils Tehnikumā Baiba sāka strādāt 2012.gadā, kur visu specialitāšu audzēkņiem mācīja darba aizsardzību un sabiedrības un cilvēku drošību. Viņas izveidotā skolas izglītojamo komanda katru gadu piedalījās Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības organizētajā Latvijas profesionālo izglītības iestāžu konkursā PROFS. Šogad mūsējie iekļuva finālā un ieguva balvu – darba aizsardzības kabineta nodrošinājumu ar individuālās aizsardzības līdzekļiem.

Baiba bija mīļa mamma savam dēlam Mārtiņam un sirdscilvēks un atbalsts ikkatram.

Tagad nav vairs iespēju parunāt, pajautāt vēl nepaprasīto, uzklausīt padomu, bet atmiņas paliek, paliek visiem tiem, kuri bija satikuši, kuri dzīvoja līdzās, kuri bija tuvi … Bet tās jau nav beigas…

Ventspils Tehnikuma kolektīvs

Komentēt

*

*

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligāti aizpildāmie lauki ir atzīmēti.*